February 2012
84 posts
Un tu atsakies no citiem tikai dēļ tā viena.. un...
hope for the best, but prepare for the worst
Es tevi mīlu gribu un jūtu
Skaistu un jauku, simpātisku
Tūkstoš reiz tevi noskūpstītu
Bet tik un tā man nepietiktu
Kā mīlu es kā gribu es
Neviltotu mīlestību no tevis es
Septiņām jūrām pāri es skrietu
Ietu dziedātu smietu un kliegtu
Nenokristu un nepiekustu
Varbūt tad arī varbūt tu justu
Kā mīlu es kā gribu es
Neviltotu mīlestību no tevis es
Un pie tavām durvīm es iešu
Un pastiepšu roku uz...
TO KAS PATIESI PIEDER NEKAD NEVAR PAZAUDĒT. PATIESI ZAUDĒT VAR TIKAI TO, KAS ĪSTENĪBĀ NAV PIEDERĒJIS.
Pēdējās dienas traki dīvainas. Atkal dzīvoju citā laikā un vietā, nedomājot par to, kas notiek apkārt. Viss sajaucies kopā vienā zupā un līst iekšā manā bedrē. Un tikt ārā jau ir gandrīz neiespējami. Tā laimes sajūta sen izvārījusies un palicis tagad tas, kam vajadzētu sprāgt. Tā ir kā bumba ar laika degli - nevar zināt, kad un kā tā eksplodēs. Vai tas sāpēs tikai man vai es arī sāpināšu kādu...
bedre - vienīgā vieta, kur jūtos drošībā, bet tomēr tur ir nejauki. Loģika, jā.
“Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Pats visas...”
– I. Ziedonis (via katrinabastika)
me: will you be my valentine?
food: yes
bed: yes
music: yes
computer: yes
alcohol: yes
cigarettes: yes
